Kādi ir EDIC administratīvie vērtēšanas kritēriji?

1. Gala labuma guvēja dibināšanas forma atbilst prasībām un tas ir dibināts Latvijā.
2. Tiek ievērots normatīvajos aktos noteiktais de-minimis atbalsta piešķiršanas laika posms.
3. Atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de-minimis atbalstu nepārsniedz:
   a) Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā [200 000 eiro, kravu pārvadājumiem – 100 000 eiro];
   b) vai Komisijas Regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā [zvejniecības un akvakultūras nozarē -30 000 eiro];
   c) vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā [lauksaimniecība - 15 000 eiro] noteikto maksimālo De minimis atbalsta apmēru?
   De-minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota komersanta līmenī atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā vai Komisijas Regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.
4. Gala labuma guvējs nesaņem un neparedz saņemt atbalstu par tām pašām attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām citu programmu ietvaros no Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem (tai skaitā valsts un pašvaldību līdzekļiem).
5. Saskaņā ar VID parādnieku publiskajā datubāzē pieejamo informāciju gala labuma guvējam nav nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, par kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.
   
6. Gala labuma guvējs nesaņem un neparedz saņemt atbalstu par tām pašām attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām citu programmu ietvaros no Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem (tai skaitā valsts un pašvaldību līdzekļiem).
   
7. Gala labuma guvējam ar tiesas spriedumu nav pasludināts maksātnespējas process, nav ierosināts, vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process un vai tas neatbilst normatīvajos aktos maksātnespējas jomā noteiktajiem kritērijiem, uz kuriem pamatojoties kreditors var pieprasīt maksātnespējas procedūru.
   
8. Gala labuma guvējam nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
9. Gala labuma guvējs nedarbojas MK Noteikumu 57. punktā minētajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās, proti:
   a) Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā un 3. panta 2. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās; 4 un 3. panta 2. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās;
   b) Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. pantā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās [zvejniecības un akvakultūras nozare];
   c) Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās [lauksaimniecības nozare];
   d) ieroču un munīcijas tirdzniecībai (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcija (turpmāk – NACE 2. red.), grupa 47.78 “Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos”);
   e) azartspēles un derības (NACE 2. red. 92. nodaļa “Azartspēles un derības”).
10. [Ja attiecināms] Publiska persona vai tās institūcija vai publiskas personas kapitālsabiedrība veic saimniecisko darbību.
    EDIC sniegtais komercdarbības atbalsts publiskai personai vai tās institūcijai tiek piemērots, ja tiek veikta saimnieciskā darbība gala labuma guvēja līmenī.
    Ja EDIC konstatē, ka publiskas personas vai tās institūcijas vai publiskas personas kapitālsabiedrības sniegtie pakalpojumi nav saistīti ar saimniecisko darbību, EDIC piešķir atbalstu tikai no Atveseļošanas fonda finansējuma 100 % apmērā, un tas nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu publiskai personai vai tās institūcijai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai.
11. Gala labuma guvēju un Atbalsta piešķiršanas komisijas locekļiem nepastāv interešu konflikts vai arī interešu konflikta iemesls ir novērsts.
12. Gala labuma guvējs ievēro principu"nenodarīt būtisku kaitējumu":
    a) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu klimata pārmaiņu mazināšanai, ja tā rada ievērojamas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas;
    b) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu attiecībā uz mērķi “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, ja tā izraisa pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem;
    c) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, ja tā kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim;
    d) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, ja tā rada būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai ja tā būtiski palielina atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi;
    e) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu piesārņojuma novēršanai un kontrolei, ja tās rezultātā būtiski pieaug piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē;
    f) darbību uzskata par tādu, kas nodara būtisku kaitējumu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja tā būtiski kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai vai kaitē dzīvotņu un sugu, t. sk. Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam.