Digitālajā jomā es strādāju jau vairāk kā 15 gadus, ilgstoši esmu strādājusi ministrijās saistībā ar elektroniskajiem pakalpojumiem, arī pie pirmajiem e-pakalpojumiem, kas pieejami portālā www.latvija.lv. Tad es strādāju ar digitālo prasmju projektiem, iedzīvotāju izglītošanu. Taču šobrīd es strādāju uzņēmumā Latvijas Digitālais akselerators, mēs veicinām uzņēmēju digitālo attīstību.

Mēs savu ikdienu nevaram iedomāties bez tehnoloģijām. Mums ir pulkstenis, telefons, dators, inovatīvs produkts ir kaut kas tāds, kas iepriekš nav izstrādāts, taču var uzlabot mūsu ikdienu. Piemēram, putekļu sūcējs; ja iepriekš putekļus sūcām paši, tad tagad to dara roboti, tā ir digitāla inovācija, mēs to varam vadīt no telefona. Ir, piemēram, arī elektroniskās mašīnas, kas veic pašuzlādi. Runājot ar uzņēmējiem, bieži dzirdu šaubas, jo viņiem šķiet, ka kaut kas nestrādās, bet, ja paskatāmies uz Facebook, kas sākotnēji tika izveidots, kā studentu iekšējais tīkls saziņai, tad, paplašinot šo produktu, šobrīd visā pasaulē tas tiek lietots. Inovatīvs produkts ir par drosmi izpausties!

Mēs bieži vien runājam par digitalizācijas procesiem kā par nākotnes vīziju, ka mēs kļūsim digitālāki, ka ejam uz to. Manuprāt, mēs esam jau pagātne. Ja paskatāmies uz mūsu bērniem un jauniešiem, tad es pat neredzu iespēju, ka kaut kas tiktu darīts citādi, nevis digitāli. Klasiskais piemērs – grāmatas; ja mums ir jāraksta kāds referāts vai darbs, kurš vairs meklē informāciju bibliotēkā? Jā, bibliotēka ir skaista vieta, bet jaunieši uzreiz atrod informāciju internetā. Mūsu pakalpojumos ietilpst mācības, kas veicina attīstīties digitāli, uz ko aicinām pieteikties arī uzņēmējus. Papildu pamata prasmēm, piemēram, lasīšanai un rakstīšanai, ir jābūt prasmei sevi attīstīt digitalizācijas jomā. Tas veicina būt efektīvākiem, produktīvākiem, ātrākiem un padarīt ikdienu ērtāku.

Tikko klausījos par lielu Eiropas pasākumu, kurā liels uzsvars tiek likts uz mūžizglītību. Savas dzīves laikā esam ieguvuši dažāda veida izglītību, kas ar laiku noveco. Digitālās prasmes, līdzīgi kā rakstīšana un lasīšana, ir pamata prasmes. Neviena profesija vairs nav iedomājama bez tā, ka tev ir jāmāk lietot dators un internets vismaz pamata līmenī. Ir ļoti daudz kursu gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu prasmju attīstīšanai. Profesijas, kas bija 50 gadus atpakaļ, ir ļoti mainījušās. Pirms kovida laika bija novērojams, ka cilvēki nebija gatavi digitalizācijas piedāvātajiem procesiem. Angliski ir teiciens “no one left behind” jeb “neviens netiek atstāts aiz”, tādēļ es ļoti gribētu aicināt gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus saprast, ka digitālās prasmes nav mūsu ienaidnieks vai konkurence, bet gan mūsu iespējas.

Latvijas Digitālais akselerators ir izveidots, lai veicinātu digitālās inovācijas. Mūsu mērķis ir parādīt uzņēmējiem, ka jebkas, kas vien ienāk prātā un šobrīd nav tirgū, ir viņa iespēja. Mēs veidojam dažādas mācības saistībā ar digitālajām inovācijām. Tās ir saistītas ar mākslīgo intelektu, lietu internetu, datorredzi, virtuālo paplašināto realitāti. Ir labi, ja ir pamata prasmes, proti lietot datoru, bet ir vēl labāk iet līdzi laikam, mācīties par šīm jaunajām tehnoloģijām. Vienu piemēru varu minēt par papildināto realitāti – nu jau katram ir pieejama viedierīce, kuru izmantojot, jebkurš uzņēmējs var kļūt pieejamāks savam klientam. Digitālo inovāciju lielākā iespēja ir kļūt pieejamākam.

Arī mūsu pakalpojumi ietver mācības par mākslīgo intelektu, ļoti daudz produktu rodas, izmantojot mākslīgā intelekta un 5G tehnoloģijas. Tā šobrīd ir ļoti karsta tēma Eiropā. Mākslīgais intelekts nav tikai ChatGPT, kas sniedz atbildes uz jautājumiem, tas ir rīks kvalitatīvai datu vākšanai, kārtošanai. Ir inženieri, kas šos datus apstrādā, lai mākslīgais intelekts nerunātu muļķības. Mēs ejam uz to, ka mākslīgais intelekts spēs pieņemt lēmumus patstāvīgi bez cilvēka iesaistes. Piemēram, plūdu gadījumā, kad mākslīgais intelekts vai digitālie dvīņi spēj noteikt ūdens līmeni, kad rādītāji ir pārāk augsti HES, un pieņemt lēmumu atvērt slūžas. Tāpat, ja notiek seismiskās svārstības, tad mākslīgais intelekts spēj to noteikt un izziņot trauksmi. Tātad mākslīgā intelekta pamatā ir spēja pieņemt gudrus lēmumus, pamatojoties uz savāktajiem datiem. Līdz ar šiem procesiem līdzi nāk kiberdrošība un kiberhigiēna. Jebkurš cilvēks, kas strādā ar tehnoloģijām, inovācijām, saskaras ar datu drošību, kas ir jānodrošina. Vēl svarīga lieta ir čatbotu treneri, jo, piemēram, valsts pārvaldē ir darbinieks, kas ir apmācīts rīkoties ar to.

Par likumdošanu runājot, es tieši pagājušajā gadā piedalījos pasākumā par 5G teritorijām, kurā bija panelis par likumdošanas jautājumiem. Man negribētos teikt, ka likumdošana mainīs digitalizāciju, bet gan digitālā transformācija mainīs likumdošanu. Arvien vairāk eksperti runā par to, ka likumdošanā tiek regulētas tehnoloģijas, taču tās tik ātri noveco. Sanāk, ka likumā vai MK noteikumos atrunātās tehnoloģijas nomaina jaunas, kuras izmantot nav paredzēts. Rezultātā sanāk strādāt ar kaut ko vecu, jo nav atļauts strādāt ar jauno. Ļoti ceru, ka digitālās pārmaiņas mainīs to, kā veidojas likumdošana, tādēļ es ieteiktu strādāt interaktīvā veidā, kad tiek izveidotas vadlīnijas, kas regulē jomu, bet nenosauc programmas konkrēti, piemēram, Word vai Excel. Mūsu organizācija ir tendēta uz to, lai Latvijas uzņēmējiem būtu vienkāršāk kaut ko īstenot, nevis uztvert likumā vai noteikumos noteikto kā ierobežojumu. Mans ieteikums būtu sekmēt likumdošanu, lai tā atbalstītu jaunās tehnoloģijas.

Runājot par digitālo inovāciju līmeni, tad jāsaka, ka statistiskas rādītāji nemaz nav tik iepriecinoši, tādēļ mūsu mērķis ir veicināt digitālo inovāciju attīstību Latvijā. Aicinām organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, pildot statistikas datus, būt drosmīgiem, nākt pie mums, mēs palīdzēsim, konsultēsim un pieaicināsim ekspertus. Lai jums izdodas, lai digitālās inovācijas kļūst par ikdienu!